Nav mana drauga
Ir taisnīgi teikt, ka šonedēļ es jutos ļoti viens savā prāta tuksnesī. Es pats neesmu bijis draugs. Es izmantoju skarbus, nežēlīgus vārdus domās par sevi vai par sevi. Daži vārdi, kurus esmu lietojis par sevi, ir bijuši mēms, vājš, nepatīkams, nedraudzīgs, auksts, garlaicīgs, neglīts un sūdīgs smadzenēm. Esmu ticējis, ka šonedēļ kādā brīdī esmu visas šīs lietas. Kas izraisīja šo negatīvo? Nekas īpaši. Bet kaut kas, iespējams, ir veicinājis, ir mans darbs, kas agrāk tika izmantots kā pagaidu administratora darbs, tagad ir pastāvīgs darbs, kas ir puse administratora un puse klientu apkalpošanas. Uzdodiet man diezgan tehnisku uzdevumu, koordinācijas / organizatorisku uzdevumu, pētniecības uzdevumu vai radošu uzdevumu, un es to nepieņemšu. Bet jautājums par sabiedrības jautājumiem ir kaut kas, kas man nepatika kopš sāku strādāt 16 gadu vecumā. Es varu uzvilkt labu klientu, taču šis darbs ietver daudz sarežģītas informācijas, un ideja par nepareizas informācijas sniegšanu mani piepilda ar šausmām. Ir arī citi iemesli, taču es to šobrīd neiedziļināšos.
Es domāju, ka es neesmu tik pacietīgs, kā es varētu būt, tas nav tā, ka es daudzos apstākļos to nesaprotu, bet dažreiz tas šķiet rūpības trūkums par sevi. Es tiešām cenšos ielikt sevi viņu apavos, bet esmu diezgan emocionāls cilvēks, tāpēc manā pieredzē un perspektīvās.
Šonedēļ es jutos ārkārtīgi nemotivēts pat darīt vismazāko lietu, piemēram, noplūkt uzacis. Liekot sev palikt darbā un koncentrēties, jutos kā monumentāls uzdevums, jo viss, ko es vēlējos darīt, ir piecelties un aiziet. Es domāju, ka to, kā esmu bijis, var uzskatīt par slinkumu un apātiju, bet patiesībā es esmu pielicis visas pūles, lai 37 stundu darba nedēļu pārdzīvotu neskartu.
Mani īsti neatbalsta, kad es tā jūtos, man ir labi draugi, pie kuriem es varu doties, bet tad man ir jāpaskaidro, un tas pats par sevi ir nogurdinošs uzdevums. Es saņemu nelielu atbalstu no savas ģimenes un partnera dažādu iemeslu dēļ, un no dažiem es nemēģinu mani vispār saprast. Tāpēc esmu bijis tuksnesī pats, cīnoties ar paškritiskām domām. Šonedēļ esmu varējis parunāt ar jaunu draugu, un esmu par to pateicīgs, jo domāju, ka bez šīs kontaktligzdas, iespējams, esmu izrāvis pats no sevis.
Es sāku justies mazliet labāk, šobrīd notiek dažas pozitīvas lietas, un nesen man bija tik jaukas lietas man pateiktas. Šeit ir neliels saraksts:
- Esmu runājis ar fotogrāfiem un aģentūrām par apmaksātu modes un portreta darbu. Šobrīd tas tiek organizēts. Ir smieklīgi domāt, ka šogad pie manis vērsās šie cilvēki un man bija pirmā apmaksātā modeļu šaušana, un, kad es biju 20 gadu vecumā, es mēģināju pievienoties aģentūrām un saņēmu algotu darbu, kur man nav.
- Es neesmu apmierināta ar savu ķermeni, bet man bija jāpērk jaunas drēbes kā daļa no mūsu formas, un man tika izteikti komplimenti par to, kā es izskatījos.
- Kāds vakar mani apvainoja, ka man vajag uzspiest savas krūtis, lai tiktu uz priekšu manā karjerā, bet tas, ko es ņemu no tā, ir tas, ka man ir lieliskas krūtis!
- Mani uzaicināja kļūt par dziedātāju grupā kāds, ar kuru kopā studēju mūziku. Tas man šķiet ļoti aizraujoši, jo es labprāt atgrieztos, radītu mūziku un atkal uzstātos.
- Šonedēļ mani sauca par spēcīgu, brīnišķīgu, iedvesmojošu, inteliģentu, skaistu, karstu kā elli, jauku un neviltotu.
- Es varu iemaksāt depozītu par savu vietu.
- Es došos uz Ziemeļīriju mazāk nekā 2 nedēļu laikā ar savu draugu, lai satiktu viņa mammu un draugus, kas ir mazliet biedējoši, bet aizraujoši.
- Es došos ceļot, cik vien varu.
Es zinu, ka man šobrīd daudz kas notiek, un citus manas dzīves aspektus var mainīt, tās ir īslaicīgas situācijas. Viss, kas mums tagad ir, tāpēc es centīšos šodien neizmest.
